Opaps

Šonakt sapnī redzēju savu opapu, kurš jau mazliet vairāk kā gadu ir tai saulē. Viņš gāja savā mājā iekšā, bet aiz verandas atkal bija pagalms. Un tur pie garāžas spoguļattēlā bija garāža ar malkas šķūni. Pie garāžas stāvēja liels un ļoti vecs koka galds no bieziem, saplaisājušiem dēļiem. Viņš sauca mani savā parastajā stiliņā, kad acīs spīd tāda kā nerātnības un blēņu atblāzma ar humoriņu "Nāc šurp, es Tev kaut ko parādīšu!" Tā, itkā taisītos man parādīt kādu blēņu vai nedarbu. Tāds viņš bija, mēdza jokot, izstrādāt visādas blēņas un nedarbus, jautrs un ar savu īpašo odziņu. Es gan neatceros sapni tālāk, varbūt nemaz sapnis vairs neturpinājās, jo atceros tikai šo mirkli no visa sapņa. Bet pamodos ar priecīgu un smaidīgu sajūtu. Un tā bija pirmā reize, kad es tieši viņu redzēju sapnī.

Ortodoksālie Ziemassvētki

Sapnis bija garš, bet īpaši spilgti atceros, ka gāju uz autobusu, zināju, ka man ir jānogriežas pa kreisi, bet nogriežoties izrādījās, ka sētniece tur vārtus uz brīdi bija atvērusi kādai piegādātāju mašīnai, un dzina mani prom. Es izmantoju izdevību un uzkāpu uz vārtiem, lai viņa mani pavizina. Tālāk pa ceļam ir milzīga pareizticīgo katedrāle, kas atrodas tieši pie kanāla. Bārdaini mācītāji veic kaut kādus rituālus ūdens malā. Katedrāles fasāde izgreznota ar eglīšu rotājumiem, tādiem pamatīga izmēra bumbuļiem. Pēkšņi bumbuļi sāk krist lejā un viens trāpa pašam galvenajam, ar tādu oranžīgi zeltītu tērpu, un viņš ievēlās ūdenī.

Pirms tam mani aizkaitināja draudzene, kurai it kā bija pazuduši visādi priekšmeti, tai skaitā kaut kāds biezpiens, un vai es to neesot ielikusi savā somā. Uz manu neapmierinātību viņas atbilde: "Es tevi tik reti redzu dusmīgu, ka tad, kad tu dusmojies, man nāk smiekli".  Ho ho ho.

Teikums no sapņa

"Mīlestība ir normāla, tikai mēs to padaram par dīvainu, sāpīgu un violetu! "
Par ko bija sapnis diemžēl neatceros :)

Politiķa pasakas

Redzēju Dombrovski sapnī (vēl lielāka šīze nekā sapņot murgus visādus)! Viņš stāvēja uz tāda kā podesta un solīja, ka būs baigi forši valstī. Tikai vajag ieviest viņa demokrātijas principus. Un maziņš sīkumiņš - viņa izpratnē demokrātija bija, kad mums uz papīra ir vārda brīvība, bet faktiski mēs bez ierunām izpildam visas "valsts" pavēles un noteikumus. Un viņš tad kā "lielais tētis" par mums parūpēsies. Tad laukumā ieradās Andis ar alus pudeli. Viņš stāvēja, skatījās, klausījās, izdzēra to alus pudeli un ar bļāvienu - Skaties manu demokrātiju! - meta Dombrovskim to pudeli. Un faktiski viņš aizsāka tādu kā mazu revolūciju. Cilvēki sāka protestēt, apmētāt Dombrovski, bet viņš saliecies kā večuks tipināja projām un atkārtoja - Manā demokrātijā Jums būs labāk!

Pirmo reizi mūžā sapņoju par politiku, politiķiem un tamlīdzīgām neinteresantām lietām interesantā veidā! :D

Paukošana

Man rokā bija rapieris, un uz takas pie stāvas klinšu sienas man vajadzēja ar kādu cīnīties. Ne sevišķi gribējās, bet, ja jau vajag.. un jākrīt dziļi, ja mani uzveiks. Paņēmu rapieri kreisajā rokā un ar vienu cirtienu pretinieks bija pieveikts un lidoja lejup. Patika tā sajūta, ka ķermenis zina visu cīņas tehniku.

Vēl bija uzbūvēta trīsstāvu māja, kur es taisījos dzīvot, tikai vajadzēja veikt kādus uzlabojumus, piemēram, salabot vitrāžu. Māja bija skaistā vietā, mežā. Bet mans vīrs visu laiku uztraucās, ka man neesot kārtīgu darba bikšu :D

dienasgrāmata, adījumi :)

Sapņoju, ka draudzenes dienasgrāmata vairākos sējumos atrodas brīvi pieejamā vietā (uz kaut kādas mājas pamatu mūra Alejas ielā), un jebkurš var iet un lasīt, un arī ko ierakstīt. Man tur kaut kas nepatika, tāpēc vienkārši nosvītroju. Pēc tam sapratu, ka tas nebija labi darīts, tāpēc atzinos un atvainojos. Bet viņa jau pa to laiku bija aizmirsusi, kas tur bija ierakstīts :D


Vēl biju kaut kādā dzīvoklī, kurā viena istaba netika izmantota, dzīvoklis it kā bija mans.. un es nevarēju saprast, kāpēc es nekad tajā istabā neieeju..
Pāris dienas atpakaļ nosapņoju, ka bija jāgatavojas lekcijai, un visi konspekti un uzdevumi bija ieadīti raibās vilnas vestēs.

Mērīšana / skaitīšana

Man diezgan bieži sapņos atkārtojas skaitīšana un mērīšana. Arī šonakt es kaut ko cītīgi skaitīju, vairs gan neatceros ko, bet palicis atmiņā tikai tas fakts.

No citām skaitīšanas/mērīšanas reizēm atceros, ka esmu mērījis gultas garumu, segas garumu, palagu. Esmu vilcis ar pirkstiem pa sienu un kaut ko mērījis. Esmu skaitījis kaut kādas lietas, kuras laikam sapnī redzu, bet kuru nav reālajā telpā man apkārt. Un lai arī kā es skaitītu, nekādu mērvienību vai daudzumu es nesaskaitu. Vienkārši skaitīšana vai mērīšana tikai darbības pēc!? :)

Būtu forši, ja kāds man pateiktu, ko tas, pie velna, nozīmē? :)

Starptelpa

Laikam katram sapņotājam gadās, ka liekās, ka esi pie apziņas, neesi vēl aizmidzis, bet tāds mirkļa uzplaiksnījums no sapņu pasaules notiek. Vai nu kāds kaut ko pasaka vai parāda. Man parasti tā starptelpa ir ar kādu "dzīvīgu" notikumu, nav tā, ka tikai kaut ko redzu. Tur parasti notiek darbība. Bet pārs dienas atpakaļ, pat, ja nemaldos, valentīndienas vakarā, īpaši spilgti parādījās šī starptelpa starp realitāti un sapni. Un es pat varu to noraksturot kā tādu gaišas smilškrāsas krēmveida masu. Tāda gandrīz vai medaini amorfa viela un visa darbība notiek tādā vidē. Neatceros, ko īsti dzirdēju, bet guļot un runājot, es pēkšņi kaut ko galīgi ne pa tēmai pajautāju, jo tajā starptelpā man kāds uzdeva jautājumu. Un pats interesantākais ir tas, tikko es pārjautāju, tā momentā apzinos, ka tas bija "gandrīz sapnis"... Tā ka lūk - starptelpā ir neiespējami atrasties ilgi, bet tā ir vieta, kur realitātē ielaužas sapnis :)

Ieeja - tikai ar palmām

Biju nopirkusi biļetes uz teātri, noteikums bija tāds, ka katram skatītājam jāņem līdzi dracēna, tad nu es ar puķupodu padusē devos uz izrādi. Kādai sievietei palma rēgojās no rokassomiņas. Biļetes man bija četras, bet gājēji uz teātri bijām tikai 3, un, lai kā es centos to biļeti iztirgot, nekas nesanāca. Pati ēka, kur notika izrāde, arī bija jocīga, tāda kā veca skola vai slimnīca, un es gandrīz apmaldījos gaiteņos. Līdz izrādes sākumam skatītājiem vajadzēja pagaidīt milzīgās gultās.

Pilsēta, kurā šonakt dzīvoju, bija tāda dīvaina iela, kā kanāls, tikai bez ūdens, ar šauriem trotuāriem. Es pierāvos pie pašas sienas, lai palaistu garām puisīti uz divriteņa, viņš it kā normāli pabrauca garām, bet tad tomēr nokrita lejā.

Viena daudzstāvu māja bija tikko pabeigta būvēt, un gar to bija sastādīti kociņi, un garāmbraucot mēs apspriedām, ka tas nu gan nekam neder, tik tuvu mājai un tik bieži sastādīt kokus.

P.S. Kaut kādā brīdī nosapņoju, ka paskatos spogulī, bet manas uzacis ir tik biezas un kuplas, kā divi melni resni kāmji :D

kaķis-pūķis,ne-dāvanu saraksts,jocīgs koncerts

Kaķis iznāca no jūras, pēc kaut kādas kaujas, kaut ko man stāstīja, un, kad viņš noklepojās, ap degunu viņam uzvirmoja dūmi, un tad es sapratu, ka viņš ir pūķis, kas maskējas. Ielēju viņam tēju un mēs sēdējām uz sola mugura pret muguru. Un prātā doma, ka šito vajadzētu uzzīmēt un, ka varbūt visi kaķi patiesībā ir pūķi :)
Draudzene atnāca un iesniedza sarakstu ar lietām, ko viņai nekādā gadījumā nedāvināt. Tur bija arī dažādu dziesmu nosaukumi, un man tā vien gribējās tieši šīs dziesmas sameklēt un atskaņot viņas dzimšanas dienas ballītē.
Lielā baznīcā notika jauniešu deju kolektīva koncerts, solistei bija ne tikai jādejo,bet arī jādzied (žēl, ka neatceros melodiju un tekstu, bija skaisti), tērps tāds ar dīvainiem volāniem. Bet vēl interesantāki tērpi bija vēl divām dejotājām, tādi kā milzīgi tamborēti abažūri ap 2m diametrā.

Siena pļaušana,ielūšana ledū, artefakti un vētra Mežciemā

Paldies melnrakstam, ka ielaida mani Sapņu dēlī publicēt savus murdziņus un man ir tas gods pirmajai piespraust sapni bebruārī :)

šonakt sasapņojos pamatīgi:

Vispirms es ar autobusu devos uz Sanktpēterburgu pie kāda daktera, viņa kabinets bija pilsētas nomalē, kur ēku ir ļoti maz un no autobusa pieturas kāds gabaliņš vēl jāiet. Izrādījās, ka viņa kabinetam tiek remontētas durvis un es esmu nokavējusi kādas 10 vai 15 minūtes. Dakteris runā pa telefonu un jau taisās iet prom. Pie viņa kabinetā var tikt, norāpjoties no otrā stāva pa sienu. Labi, ka pie sienas ir skulptūras un augi, var pieķerties un tikt lejā. Izrādās, ka dakteris ir latvietis, izpļāpājāmies par neatceros kādu tēmu, bet apmēram - re, cik forši, ka mēs te tautieši satikāmies - un tā arī neparunājuši par manu veselību rāpjamies pāri sienai, jo darbalaiks beidzies.

Hronoloģija man sajukusi, bet pilnīgi noteikti bija arī gatavošanās siena talkai. Tas notika manas vecmammas mājā, bet tāda sajūta, ka māja atrodas tur, kur D-pils dzelzceļa stacija. Es nekādi nevarēju piemēroti saģērbties. Visi radi jau bija atraduši izkaptis (tādas ļoti robainas, vairāk līdzīgas sirpjiem un zobeniem no muzeja) un onkulis tās gribēja uzasināt. Bet es uzvilku pufaiku, kura bija par šauru..Tad izrādījās, ka es esmu uzvilkusi vecmāmiņas galošas, tādas raibas, ar sirsniņām. Vajadzēja atdot. Visi jau gatavi braukt uz pļavu kaut kur pie jūras, bet es vēl basām kājām un šaurajai pufaikai rāvējslēdzis iestrēdzis.
Tad kaut kādā mistiskā veidā uz to pļavu devās arī autobuss ar manu kori. Es vēl joprojām biju basām kājām, tāpēc autobuss aizbrauca bez manis. Mans tētis arī neaizbrauca uz pļavu, jo sastiepa kāju. Tad pēc kāda brītiņa atbrauc vēl viena koriste un saka, ka teorētiski vēl varētu paspēt uz to jūru, jo viņa ir ar mašīnu, un autobuss brauc pa garāko ceļu, bet mēs pa taisno varētu viņus satikt pie pagrieziena uz Ilūksti. Bet viņa esot zvanījusi vienai meitenei no soprāniem, un tur esot vētra, tāpēc labāk vispār nebraukt.

Neatceros, kādā sakarā, bet bija jātiek pāri purvam. Otrā pusē purvam mans dzīvoklis, ir kaut kādi iemīti ceļi, bet es kaut kur pa kreiso pusi līdu. Sniegs, ledus, un apakšā ūdens. Ņēmu un ielūzu, bet tūlīt atkal izlīdu no ūdens. Purva malā kaimiņienes pārdeva kaut kādas purvā atrastas figūriņas, vienu atpazinu kā savējo un atpirku par 3 Ls. Neatceros, tas bija kaķis vai ķirzaka, bet ceļojumos pa purvu daudzas figūriņas varēja atrast. Un tad cilvēki varēja mainīties, tirgoties, krāt. :) Pēc tam pamodos 2:07 un krekls patiešām bija slapjš un auksts. Gripa...