Zārkā gulēja Voldemorts, vienā acu dobumā bija ielikta profesora Tramdāna rotējošā acs. Blakus gulēja melns beigts kaķis. Vairs īsti neatceros, ko mēs izdarījām ar pašu Voldemortu, bet es paņēmu aci, un kaķis bija nolikts kaut kur blakus zālē. Pēc kāda brīža kaķis sāka kustēties un kopš tā laika visu laiku centās man piekļūt un iekost.
Pēc tam nez kāpēc iegāzu upē pamatīgu katlu aveņu
zaptes, un doma bija aizskriet drusciņ tālāk pa straumi un iesmelt zapti spainī.
Kamēr meklēju spainim vāku, zapte jau bija pazudusi skatienam. Kamēs mēs tur
vandījāmies zem tilta, pienāca kaķis un iekoda man.
