neizdevies sekss, izdevies ticības pārbaudījums

Ar bijušo mīļāko it kā gribējām seksu, bet, lai ko mēs darījām, nekas tā īsti "nepavilka". Sajūtas - dusmas un vilšanās, bet pārliecība, ka šīm attiecībām jebkurā gadījumā bija jāpieliek punkts.

Kādā sporta zālē uz grīdas bija salikta tāda kā taka no plāksnēm. Ja cilvēks pa tām gāja un neticēja Dievam, tad viena no plāksnēm atvērās un cilvēks iekrita kaut kur dziļi lejā. Es pat nezinu, vai viņš palika dzīvs pēc tāda kritiena vai nē. Es arī biju nolēmusi, ka man tur ir jāiet, un mierīgi pārgāju pāri ar apziņu, ka esmu Dieva bērns.

kad ir auksti

Ir auksti, tāpēc lienot gulēt paņemu divas segas, un eju gulēt ar drēbēm.

Tomēr vienalga ir auksti. 

Tāpēc čalis, kas kaut kāda iemesl dēļ ir dzīvoklī, man saka, ka mani sasildīšot un ielien dīvāngultā (kas nav izvilkts) man blakus. 

Uzsedz segas, apliek roku, un iemiegam.

tornado

Debesis bija tumši violetā, rozā, mākoņi. Skaisti....

Tālumā redzam, ka tuvojas milzīgs tornado. Tas arvien pieauga spēkā. Varēja redzet ka paķer līdzi visas kustamas mantas.  Tad tas viens pāraug divos torņos.

Mēs ar ģimeni skrējām iekšā mājā, lai paslēptos. Tā bija mūsu lauku māja. Meklējām telpu, kur nav stiklu, jo bija skaidrs, ka māja nostāvēs, bet ja būs stikli, tad tie mūs var nogalināt. Atcerējamies, ka ir viena istaba, kur nav logu, tādējādi kāpām augšā, pa nepabeigtu ķieģeļa sienu augšā, uz otro stāvu lai ietu uz to istabu.

Tornado pagāja mums garām. (nopūta)

bet tad lija iekšā ļooti daudz ūdens. tā ka plūda pa visām malām...

Septiņi suņi

Vecākiem mājās ir viens suns, taču tētis kaut kur pēkšņi piekrita paņemt vēl sešus suņus, trīs (Old-German shepherd) garspalvainas vācu vilku kucītes un trīs (English shepherd) alpu ganu suņus. Viņi visi bija tik mīlīgi un forši, bet es reāli sapratu, ka tētis netiks ar viņiem galā. Tad nu es tēti mēģināju visādi atrunāt, bet viņš palika uz sava - suņi paliks! Un ne tikai paliks, bet dzīvos noteiktā kārtībā un mūsu vecais suns Duksis būs viņiem kā galvenais! Nu tā kā es nespēju atrunāt, tad piekritu un jau nākamais sapnī bija, ka Duksis ir savā vietā, apkārt lielā teritorijā lēni staigā vilku kucītes. Tad ir tāds kā žogs, tāds apmēram metru augsts, kuram pāri alpu suņi lēkāja un jautrojās, bet tai pat laikā sargāja ārpusi. Un galu galā viss bija baigi pozitīvi un forši. Un interesanti, ka sapņa sākumā šie seši jaunie suņi bija kucēni, bet sapņa beigās jau spēcīgi un pieauguši suņi!

Metro

Īsumā sākot, es braucu metro ar veldziiti un mēs dejojām un dziedājām tur, neatceros kādā sakarā, bet tas viss bija tā kaut kā smieklīgi sapnī. Un es ar metro nekad neesmu dzīvē braucis. Bet sapnī tas metro bija zem ūdens. Un pa logiem varēja redzēt zivis, kuras skatījās un itkā brīnījās par mums.
Un tas viss piedevām izskatījās kā minecraft spēlē.

Random^

Šonakt dikti daudz sapņu, diemžēl neatceros visus un arī tos, ko atcerējos, daļu esmu jau aizmirsis, kamēr skrienot pa dienu strādāju... Turklāt sapņos neatceros praktiski nevienu cilvēku, izņemot sevi.

1. Telpā, kur es atrados, bija ļoti karsti. Tik karsti, ka ar grūtībām varēja elpot. Es itkā nebiju ne piesiets, ne sagūstīts, bet pakustēties īsti arī nevarēju, gandrīz kā paralizēts. Un man kaut kas ik pa laikam uz krūtīm spieda tik spēcīgi, ka nevarēju ievilkt elpu, vēl vairāk apgrūtinot elpošanu. Spieda tik ilgi, kamēr man sāka zust samaņa, tad atlaida. Kad atguvos, atkal spieda virsū. Laikam kādam ar to nepietika, jo sāka lauzt rokas un plaukstas locītavas. Es gan neredzēju savas rokas, nezinu, kur tās bija, aiz muguras vai kā savādāk noslēptas skatienam, bet jutu mežonīgas sāpes.
2. Sēdēju kaut kādā plašā telpā pie piknika galda, tāds ar soliem lieliem gar malām. Pretī sēdēja kaut kāda sieviete. Otrā pusē tālāk sēdēja sekretāre no darba. Es neredzēju, ka viņām būtu muguru atzveltnes, bet man laikam bija, jo es brīvi atmeties atpakaļ tādā pussēdus, pusguļus stāvoklī biju. Kaut kādas sarunas, visi mierīgi sēž pie galda, neatceros īsti, bet laikam kaut kādas tā kā uzkodas uz galda stāvēja arī. Tad pie manis pienāk sieviete, apsēstas, noliek galvu man vai nu uz pleca vai uz krūtīm, blakām uz sola apguļās un sāk masturbēt. Itkā ne no viena neslēpj, bet neviens arī nepievērš tam uzmanību, itkā pavisam normāli tas būtu. Sākumā lēnu un baudot mirkli apmierinās, taču vēlāk viņa arvien aktīvāk un skaļāk sāk to darīt. Beigu beigās jau histēriski, ātri, gandrīz nekontrolēti un joprojām neviens nepievērš uzmanību. Beigu beigās es zem viņas krekliņa ieslidinu plaukstu, apķeru viņas krūtis, no sākuma vienu, tad otru, paglāstu, tad ieķeros krūts galiņā un vai nu knaibīju vai spiedu... 
3. Neatceros sākumu, kas un kā un pats galvenais - kāpēc, bet man bija jāizvēlas vai mirst māsa vai mamma. Pat ne mirst, bet acīmredzot grūti izvēlēties bija, jo man vajadzēja nogalināt...

Bija vēl vairāki, ko pamostoties naktī atcerējos un tādi, ko atcerējos no paša rīa, bet dienas trakumā skrienot, diemžēl, neatceros. Bet varbūt labi, ka tā... neatceros, ka šonakt būtu bijis kaut viens normāls sapnis... Zemapziņai uznāca psihopātiska lēkme!

Gumijas peles

Vecā ēkā, kādā pagrabstāva telpā izbiedējām peles, tās līda no šķirbām un bēga ārā pa durvīm. Dažas bija normālas un apaļīgas, bet citas izskarījās kā gumijas peles - čībiņas vai peles - ziepjutrauciņi. Visas melnas.

kaķis

Šonakt pie manis sapnī bija atnācis mans rudais kaķis, tas, kurš vasarā nomira. Murrāja, glaudās klāt, pēc tam pārvērtās par mazu kaķēnu. Izrādās, joprojām dikti žēl un pietrūkst, raudāju.

Bet pirms tam bija kārtējais ceļojuma sapnis - ar lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem, uz kuriem jāpaspēj, detaļas neatceros.

Piens

Dzēru pienu, sākumā tik garšīgs, biezs un trekns, saldens... balts! Padzeros, gribu dzert vēl, dzeru un piens paliek pliekanāks... Tāds kā ūdeņains... Bet slāpes neremdējamas, turpinu no pakas dzert un piens paliek brūns, bezgaršīgs, biezs, tāds kā darva un slāpes arvien lielākas... es turpinu dzert to brūnumu, jo slāpes mēģinu remdēt, nesanāk, un arvien vairāk mēģinu norīt, nu jau gabaliem un rīstīdamies... pamodos aizelsies, bez elpas... un laikam zinu kāpēc tāds sapnis, iepriekšējo dienu sarežģītās sarunas varbūt pie vainas, noriju sevī visu... Piedod :)