visu vai neko

Devu vai pārdevu (īsti nezinu) olas kolēģiem - pilnās olu kastītēs. Nevis tanīs "kartona", bet plastmasa, kas īsti labi neturas ciet.

Divas kolēģes paņēma katra pa tādai kastītei un ielika "padusē". Te pēkšņi katrai pa vienai olai iekš kastītes saplīst. Šīs tā paskatās iekša kastītes, ierauga, ka tur vēl dažas ir ieplīsušas, un met zemē visas pārējās arī. Tipa, ja nav viena tad nevajag arī pārējās.

Es stāvu un saucu, ka ir muļķes, tāpēc ka viena ir ieplīsusi nevajag jau visas mest zemē.

Zem segas

Es īsti nezinu vai tas bija sapnis vai tāds nomoda domāšana, kaut kas pa vidu starp pamošanos un miegu, starp sapni un realitāti, bet vispār es atrisināju "mistēriju", kāpēc cilvēkiem patīk ieritināties segā, bieži vien sev virsū segu savilkt lielā, ciešā kamolā, bet tai pat laikā izbāzt no segas ārā vienu vai abas kājas... Vismaz manā versijā par to!
Ritinās segā cilvēki tāpēc, ka ne tikai grib būt apķerti, bet paši grib apķert kādu. Un ja tas kāds nav, tad viņi savelk segu, saritinās, tā, itkā kāds viņiem ir blakām! Toties par kāju ārpus tā siltā miteklīša pavisam elementāri - cilvēki izbāž kāju no segas apakšas (vai abas) tāpēc, lai pieskartos eņģelim!
Tajā snaudā/sapnī tas viss bija ļoti loģiski, sakarīgi un pašsaprotami, ka arī tagad nav vērts apšaubīt patiesumu! :)

sapnis lidmašīnā

Pēc nakts Stanstedā beidzot iemigu - lidmašīnā, pārliekusies pār galdiņu. Sapnī redzu, ka esmu atgriezusies Latvijā, tur tādas milzīgas sniega kupenas, mēs ar pazīstamu vīrieti dejojam valsi, runājamies, es vēlāk priecīga eju mājās, bet saprotu, ka nevaru iztaisnoties un eju salīkusi. Cenšos noturēt taisnu muguru, bet vienalga pēc brīža jau pleci un galva liecas lejā. No šoka pamodos - nu jā, esmu "aizlīkusi" ne pa jokam :D

Grūtniecība

Redzēju Daini un Jūliju sapnī. Jūlija bija stāvoklī, smaidīga, starojoša. Dainis lepns, stalts. Es prasīju, vai zināms kas būs? Jūlija neslēpa un teica, ka gaida puisīti un mašīnīti. Un tas likās tik forši un pavisam ok sapnī! :D

Spītība

Gulēju gultā ar notirpušām rokām, kājām un visu ķermeni, nevarēju nemaz pakustēties, cik viss nejūtīgs un notirpis bija. Pie gultas pienāca Lilu ar netipiski čirkainiem un spilgti kastaņbrūniem matiem un teica, ka man vajag aiziet nomazgāt seju un rokas. Ja es neiešu es nedabūšu ūdens pudeli. Bet man to ūdens pudeli arī nemaz nevajadzēja. Bet viņa zināja, ka es nevaru pakustēties un speciāli tā teica, tā kā izaicināja... Un es par spīti sāku cauri visām sāpēm un mokām celties un kaut kā līst uz vannas istabu, lai nomazgātu rokas un noskalotu seju... Man galu galā kaut kā tas izdevās, vismaz līdz vannas istabai es tiku... Un kaut arī sāpēja, bet nebija sajūta, ka tas sapnis būtu mokošs vai nepatīkams, taisni otrādi... tāds foršs un "saldens"...

skelets

vieta: nezināma, bet varētu būt iekštelpā, tumšs

rekvizīti: koka piknika galds

personāži: pāris cilvēki, vīrieši. sēž pie galda. 2 ar muguru pret mani 1 vai 2 ar sejām. Sejas neredzu, nepazīstu. vīrietim, kas sēž ar muguru pret mani murugurā ir melns tērps ar "baltu skeleta zīmējumu". kaut kāds šāds ==>

viņš pagriežās pret mani un pasmaida. Tas ir Einārs. Ar safrizētiem matiem.

ex-lovers

Zemapziņa atkal plosās - gandrīz katru nakti sapnī redzu bijušos mīļākos - iepriekš vienu, kurš visu laiku gribēja draudzēties, bet es viņu sūtīju prom un neļāvu pieskarties, bet šonakt otru, kurš man uzbruka publiskā vietā. Vispār šonakt bija nejauki sapņi, es strīdējos un lamājos uz svešiem cilvēkiem.. Vēl viena epizode - mana mamma pie auto stūres, mašīnai priekšējo riepu nav, tikai diski, braukšanas stils agresīvs, ziema. Neatceros, ar ko tas viss beidzās, bet garastāvoklis pamostoties man bija briesmīgs.