Sardīnes un daudz kas cits

Vienkārši lietu un notikumu mistrojums bez kaut kāda konkrēta stāsta - sardīnes, veca sieviete, kaķi un suņi, Duksis, Ilga, tētis, zivju ķidas ēdoši kaķi, saule un mūzika no nenosakāma avota...

Jokainās radniecības un lācis

Kaut kāda sieviete, kas man bija vai draudzene vai paziņa atveda pie manis parādīt savu meitu. Bet es brīnījos, kāpēc viņa ir tik gara auguma. Tad man pateica, ka tā ir viņas māsa nevis meita, bet meita esot viņas māte. Es nesapratu, kāpēc viņas mainās vietām un viņas aizgāja no istabas prom izlienot cauri kaut kādai plēvei. Es paliku istabā, piegāju pie loga un skatos, ka ārā polārlācis staigā. no sākuma piegāja pie Dukša (suņa), nozaga kaulu no viņa un apēda, tad nāca uz mājām. Kā cilvēks atvēra durvis un iegāja koridorī. Pēkšņi man blakām mamma un saka, ka mūs apēdīs, bet es teicu, ka mēs izglābsimies. Es teicu, lai iet uz tālo istabu, pa to laiku es izgāju koridorī pie lāča, no ledusskapja paņēmu kaut ko ēdamu un aizmetu viņam, lai noildzinātu laiku. Lācis apēda un gribēja vēl, bet vairs nebija ko. Tad es ar mammu iemuku tālajā istabā, durvīm priekšā pagrūdu gultu un atvēru logu. Ar vienu kāju iespēries durvīs, ar otru pretējā sienā, es mammai palīdzēju izkāpt pa logu, kad sāka zvanīt telefons. Es itkā zināju, ka man zvana no darba, bet telefons bija istabā pie lāča. Lācis pēkšņi izlauza durvis un nāca man virsū, un tas telefons zvana un zvana, kaitinoši skaļi sāk zvanīt. Lācim laikam arī tas nepatika, tāpēc viņš aizgāja atpakaļ un sagrauza telefonu. Es izlēcu pa logu ārā jau zinot, ka mani atlaidīs no darba, jo es neatbildu. Tad ieskatoties pa logu iekšā es redzu, ka lācis ir palicis galīgi maziņš un Muris (kaķis) ar viņu spēlējas kā ar peli. Es skrēju apkārt mājai glābt kaķi (?) un pēkšņi sapnis aprāvās...