jūra

Biju kaut kādā konferencē pilsētā pie jūras. Jūrā kādus 50 metrus no krasta bija tāda kā saliņa vai akmens kolonna.

Uz saliņas atpūtās vīrietis ar suni. Sāka pūst vējš un viņus abus viļņi noskaloja jūrā. Kad vīrietis sāka peldēt uz krastu, viņam sāka pietuvoties tādi kā medūzas taustekļi, viņš mēģināja glābties no tiem ienirstot, bet taustekļi nira viņam līdzi. Es kaut kā varēju sajust, ka dzeļ diezgan sāpīgi.

kaut kas no x-men

Visforšākais bija "sērfings" pa tādu kā dzelzceļa sliedi, turoties pie metāla caurules - varēja levitēt kā Magneto, izmantojot magnētisko lauku.

Mistrojums

Nevienu cilvēku sapnī neatceros, tāpēc būs viņi un viņas!
Sēdāmies laivā, bet speciāli vienu vietu atstājām vienam riebīgam cilvēkam, lai, tad kad brauksim pa viļņiem, lai šļakatas kā pļaukas šļakstītos viņai sejā. Un no malas visi skatījāmies kā tā augstprātīgā būtne paliek slapja un neapmierināta. Tikām uz kaut kādas salas, tad viens no mums izdomāja, ka vajag taču nopirkt lietuviešu sim karti, lai varētu zvanīties. Aizbrauca nopirkt, pa to laiku visi uz salas viņu gaidot medīja zvērus un tēloja indiāņus bļaudami un aulekšēdami zirgos. No kurienes zirgi, es nezinu. Tad ar riteņiem braucot visi griezās pa ceļu, kas vijās lejup kā serpentīns, bet ļoti maziņš. Tāds, kā filmās var redzēt kad autostāvvietās brauc. Un visiem bija jāpamēģina braukt bez rokām, kas nebija viegli, jo tiklīdz atlaidām rokas no stūres, tā plaukstas nenormāli sala un pūtām virsū. Daži pat pamanījās pūst virsū blakus braucējam uz plaukstām, lai sasildītu. Kad aizbraucām līdz galam (?) atklājās, ka nopirkta ir nepareizā sim karte un bija jābrauc vēlreiz. Bet tā kā laiva bija turpat, tad tas operatīvi tikai nodrošināts. Un lai pārējiem nav jāgaida, daļa aizbrauca arī pakaļ tādā kā ekskursijā. Es biju Zarasos pretī lielās baznīcas parkam pie eglēm un mēģināju atrast vienu pieminekli kaut kādai spēlei.
Tālāk bija vēl kaut kāds sviests un mistrojums, bet nevaru atcerēties. Taču beigās bija jocīgs moments. Itkā es to visu sapņoju un kādam stāstīju, itkā psihoterapeitam, itkā hipnotizētājam. Un tad viņš mani izveda no sapņa.
Hipnotizētājs: Kā Tev liekas, kāpēc Tev bija vajadzīga lietuviešu sim karte?
Es: Lai varētu piezvanīt, nosūtīt īsziņas un ielīst internetā lētāk.
H: Un ko Jūs darītu visa grupa ar vienu sim karti?
Es: Nu kas Tu atpalicis, vienā telefonā ieliec un uztaisi lokālo torni, kuram visi var pieslēgties un būs itkā lietuvas zonā!