Ing dīķis

Re kā, laikam nosapņoju tāpēc, ka zvanīja man vakar vakarā :D

Biju pie liela dīķa, kurš itkā piederēja Ing. Jauns, nesen rakts, apkārt apkopts, bet nenormāli mālainā zemē. Un dīķim apakšā brīdināja neskarties klāt zemei, jo māli izveidojuši tādu kā aizsegu lielajām zivīm, kuras izlien tikai tad, kad apakšai pieskaras un tad var uzbrukt cilvēkam, kas tur peldās. Es no krasta ielēcu ūdenī un peldēju gar malu, bet man kaut kas no malas nokliedza, lai uzmanos no slazdiem, kas izliktas lielajām zivīm. Tad es sev apkārt ieraudzīju tādas kā lāču lamatas, visapkārt viņu bija ļoti daudz. No malas kaut kas smējās spalgā balsī. Es ieniru lejā un pieskāros zemei, lai lielās zivis salien lamatās un es varētu tikt ārā, bet iesprūdu zem ūdens māla gļotās. Un man itkā nenormāli slīdēja kājas, es nevarēju saprast kas notiek un man mugurā pēkšņi iegrauzās tās lāču lamatas un sāka vilkt uz augšu. Izrādās tas, kas smējās, iemeta lamatas uz manis, lai izvilkt ārā. Un tad es kaut kādā mistiskā veidā, aiz muguras pakārts gaisā karājos virs dīķa un man pakaļ mēģināja uzlekt lielās zivis. Kaut kādi briesmoņi ne zivis, ar lielām mutēm un asiem zobiem un mēģināja man saķert kājas ar savām "rokām"...

Mākoņi

Tas laikam vakardienas lāzeršova iespaidā:

uz pilsētu no kalniem nāca tumši zilpelēki mākoņi, tādi ļoti zemi, mutuļojoši. Es ieraudzīju, ka brālēna un māsīcas meitas ir pagalmā un liku viņām iet iekšā, jo mākoņi jau bija klāt un jau vēlās pāri pagalmam, pieskaroties pretējai mājai apmēram trešā stāva augstumā.

Pagalmā stāvēja tāds kā vilciena vagons, kurā sēdēja cilvēki un skatījās uz mākoņiem. Es arī iekāpu vagonā. Pāri vagonam ļoti zemu nokarājās gaisa vagoniņu troses, pēc brīža varēja redzēt arī pašus vagoniņus, kas haotiski kustējās un šūpojās trosēs, arī motors ar kaut kādām piekarēm un āķiem žvangājās trosē.

Daži no vilciena vagonā sēdošajiem saprata, ka laikam labi nebūs un skrēja ārā, bet izkāpjot iegrieza vagonu un tas sāka virpuļot ap savu asi.

Supervaroņi

Vīrietis Spaidermena kostīmā mācīja mani pārvietoties. Man bija jāaiztaisa acis, un viņš mani vadīja -metām kūleņus, pietupāmies, skrējām. Patiesībā sākumā nemaz viņu neredzēju, jo acis man bija ciet, tikai pēc tam, kad jau biju nokļuvusi līdz mājām, redzēju, ka tas ir Spaidermens. Mājās nez kāpēc ielīdu pa tualetes logu, un man pakaļ līda kāds maskējies tips, iespējams, ka Betmens :D . Es aizbultēju durvis no ārpuses, lai šis netiek mājā. Bet vēlāk kāds atvēra durvis un tur bija Maira. Viņa izlikās, ka nekad neko par kaut kādiem tērpiem nav dzirdējusi, un tā noteikti nebija viņa, kas līda pa logu. :)))

killer pig

Vienu nakti Azerbaidžānā man nosapņojās šausmenes sižets. Atceros tikai sapņa beigas:

Uz skapja bija tāds kā šķīvis ar vāku. Uz šķīvja pelni sivēntiņa formā un kaut kādi ar maģiju saistīti priekšmeti. Tas bija pekars-slepkava, un kamēr viņa pelni bija sausumā, nekas slikts nevarēja notikt. Bet kāds no mājā dzīvojošajiem teica, ka pelnus vajagot aprakt zemē vai vismaz aplaistīt. Protams, ka tūlīt sāka notikt visādas sliktas lietas. Liels suns sakoda meitenei roku, un visu atlikušo sapņa daļu es mēģināju viņu mierināt un apstrādāt brūci. Tad noskanēja modinātājs un es neredzēju, vai cūciņa ir augšāmcēlusies. :D

vienas marta nedēļas sapņu fragmenti.

Dejas uz skatuves... bez tautastērpa, neveiksmīgi pagriezieni,norūpējusies kultūras nama vadītāja..

Kaut kāda Krievijas mazpilsēta. Mājas vestibilā ir daudz cilvēku, bet no otrā stāva dzīvokļa pa kreisi iznāk dusmīgs onkulis un met cilvēkiem virsū krēslus.

...divi zirgi aizmuka no manis un draudzenes... pēc tam meklējām pa pilsētu ar stāvām ielām. Seši zirgi, kas nāca augšup pa ielu, pārvērtās par jaunām sievietēm. Skaistas krāsas, tāds saulrieta apgaismojums.

Biju ļoti dusmīga uz Ilgu, ka viņa nokrāsojusi matus tumši brūnus. Izteicu savu sašutumu. Pēc tam it kā mazliet žēl kļuva, ka sabojāju garastāvokli cilvēkam, bet man taču bija taisnība!!!

Braucām pa dambi uz Kalkūniem, bija ļoti tumšs un mazā Baiba sabrauca trīs puikas. Viņa gan teica, ka ar šiem viss gan jau esot kārtībā, bet es redzēju, kā vienam no viņiem šļācās asinis no kakla.

Reklāma par sabiedrību

Es itkā safilmēju kaut kādu video un ieliku vai nu youtubē vai feisbukā, īsti nezinu, bet video palika nenormāli populārs, jo tur daudzi saskatīja mūsdienu, tjip skarbo, realitāti, kad cilvēks aiziet prom no sabiedrības un negrib socializēties, kaut gan ir svarīgākas lietas pasaulē. Un būtībā tajā video jauna sieviete aiziet prom no vietas, kur viņa bija, lai itkā nesatiktu citus cilvēkus. Tie citi nodomāja, ka viņa ir antisociāla un izvairās no viņiem, bet tā jaunā sieviete tajā laikā aizgāja kaut ko tur izdarīt, kas izglāba viņu visu dzīvības un atgriežoties visi aizgāja prom no viņas, jo domāja, ka viņa izvairīga ir. Kaut kā tā, baigais mikslis. Domāju, ka tas seriāla iespaidā, bet bija inčīgi :) Beigās to video no manis gribēja nopirkt kaut kādas mediju kompānijas, lai uztaisītu īstu reklāmu ar titriem un tekstiem un tā tālāk... Bet tad es pamodos un nezinu kā tas viss atrisinājās :)