Mati, utis

Esam kaut kādā telpā ar daudziem cilvēkiem. Pienāk kolēģe Eva.  skatos uz viņas matiem un brīnos,  tie ir tādi pa pusei izkrituši un tajos kas vēl ir palikuši ir kaut kas balts saķepis. 

Es - kas tas?

Viņa - Matu lakas atlikumi. Tā man notiek.  Es tā ieveidoju matus.

Es - neizskatās veseli,  vajadzētu mazāk sākt izmantot matu laku.  Skaties, es savus matus izveidoju vnk izžāvējot at fēnu un beigās ja gribu,  nedaudz ar taisnotāju. Skaties cik man labi mati.  nu labi,  ir grūtāk ja ārā līst lietus,  tad jāliek cepure galvā.  Bet vismaz nav jālieto matu laka. 

Eva - nu labi.  Man tur ir arī tādas utis.  Kuras jāmēģina dabūt ārā

Es mēģinu saskatīt tos kukaiņus,  pašķirot matus,  ieraugu tādu lielu skudru zilā krāsā.  Gandrīz nokritu.

Saruna ar krustdēlu un Gruzijas pikniks

Mans krustdēls vēl neprot runāt, bet sapnī izrādījās, ka prot gan, tikai čukstus un kad neviens neredz. Viņš pajautāja, vai es viņam vienmēr būšu blakus, kad vajadzēs, un es apsolīju, ka būšu.

Mani kolēģi, ar kuriem kopā bijām Gruzijā, nevēlējās braukt piknikā kalns, beigās iznāca, ka esmu es un vēl kāda dāma trīs vai četru gruzīnu komānijā. Bija jautri - ugunskurs, dziesmas, garšīgs ēdiens. Vienīgais - bija žēl, ka jāved ēdiens uz mājām tiem, kuri negribēja braukt piknikā..

bužināšana un telefona slīcināšana

Biju vilciena kupejā kopā ar draudzenes brāli, par kaut ko runājāam, un tad man pēkšņi ienāca prātā, ka nupat ir laiks pabužināt viņam vaigus (jo draudzene tā bija rīkojusies ar manu brāli), bet tad sapratu, ka nav liecinieku. Un tāpēc tas nekam neder.

Biju uz laipas pie ezera, un pēkšņi mans telefons iekrita ūdenī. Nu tad beidzot es varēju novērtēt savu ūdensizturīgo tālruni - patiešām darbojās! :D

traģēdija

esmu savā dzīvoklī. otrajā stāvā. Kaut ko daros. Pēkšņi jūtu ka dzīvoklis sakustās, eju skatīties ārā pa durvīm. Durvis ved uz balkonu. Attaisu vaļā durvis un tur zeme, respektīvi mājas pirmais stāvs iegrima zemē un ir aprakts.

nākamais skats : ka tiek vilkti ārā daudzu cilvēku mirušās atliekas no viņu dzīvokļiem (tiem kas bija pirmajā stāvā, un tika ierakti zemē.  Skats šausmīgs.

Tad esmu mājas dzīvokļu īpašnieku sanāksmē, kur mēģina saprast kā tas varēja gadīties, ņemot vērā ka esot bijuši divi remonti kas stiprināja pagraba stāvu lai māja stāvētu. ir aizdomas ka remonts nav bijis, tik nauda nokāsta. Un jūtos piemānīta, kad saprotu ka dzīvokli pērkot man meloja par mājas plānoto remontu.

salipām

Vieta : mans birojs.

Laiks : nezināms 

Stāvu pie spoguļa halātā un žāvēju ar fēnu matus.  Iet garām Kristaps,  ierauga mani un pienāk klāt.  nevaru saprast bet šķiet ka viņš ir t kreklā un ietinies dvielī. Apsēžas uz krēsla (bāra krēsla veids).  kaut ko pateica,  neatceros ko.  es žāvējot matus,  gribu nedaudz palekties uz sāniem,  sajūtu, ka nevaru tā viegli to izdarīt,  jo mans stilbs un Kristapa kāja ir salipuši.  pasmejamies un kaut kā tomēr atdalāmies. Tad viņš paskatās uz mani un piedāvā banānu ar vārdiem - tu jau laikam negribēsi bet varbūt tomēr - banānu?  

pamosties divreiz

Pamodos no rīta un, lai neaizmirstu nosapņoto, aizrakstīju iekš TG Eināram. Sapriecājos, ka paspēju uzrakstīt, pirms aizmirstas.

Tad pamodos un sapratu, ka vairs neatceros par ko biju sapņojusi iekš sapņa  un Eināram neko nebiju uzrakstījusi. Doh

Anna

Es biju atstāta ar māsas meitu Annu (1 gads, 1 mēnesis), kas man bija jāpieskata, kamēr māsa bija prom. Anna čučēja. Anna gulēja tādā kā auto sēdeklītī. Dzīvē māsa neļautu Annai gulēt autosēdeklītī bez vajadzības (neesot tā veselīgākā poza sīkajam).

Nesu Annu augšā pa trepēm, kas likās kaut kas pa vidu starp Spāņu kāpnēm un kāpnēm kaut kur Venēcijā. Uzkāpju pāris pakāpienus, un Anna pamostas un sāk brēkt nežēlīgā balsī. Man rokas trīc, sirdī iezogas bailes, ka nezināšu, ko nu darīt. Saņēmos un gāju meklēt kafejnīcu, lai apsēstos un iedotu viņai kaut ko ēst. ko gan vēl sīkajam var vajadzēt, ja raud ?- ēst, tīrs pampers, gulēt. Dodu Annai ēst (nezinu kur dabūju un ko devu, kā jau sapnim pienākas). Apēd pirmos kumosus un sāk smaidīt kā maija saulīte. Viss forši.