piektdiena, 2013. gada 31. maijs

Kāzas


Kaut kāda dīvaina vieta, kas reizē ir kā viesnīca, lidosta un baznīca. Mairai ir kāzas, bet pēkšņi izrādās, ka kaut kāds svarīgs dekors neesot sagatavots - tāds pamatīga izmēra skārda spainis, un es tā sapratu, ka tas būšot tipa līgavas pušķis. Spainī zeme, sastādītas pāris samtenes un lobēlijas. Maira histērijā, ka esot aizmirsusi kaut kādas lapas, ar ko nosegt to zemi, tad nu mēs ejam turpat aiz baznīcas saplūkt visādus zaļos augus - ozolus un viskautko citu. Izrādās, ka man arī tajā pašā laikā paredzēts precēties, tikai līgavainis nav ieradies, tāpēc viņa vietā būšot fotogrāfija :D :D :D

sestdiena, 2013. gada 25. maijs

Čigāns

Man blakus gāja čigāns, kurš man zaga visu, ko vien varēja no kabatām. Un man vairs nekā nebija, tikai aizmugurējā bikšu kabatā stāvēja RIMI klienta karte un bankas karte. Kabata saplēsta, kartiņa knapi turās iekšā un čigāns turpina iet man blakām un sāk bāzt roku kabatā pie dibena. Tad es pagriežos un paskatos uz viņu tā, ka viņš nokaunas un saka: "Es neesmu gejs..." Es sāku smieties un paņemu visas savas nozagtās mantas no viņa un aizdzenu viņu projām...

trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Kaitinošais kaimiņš, ielas datori..


Jauns dzīvoklis pirmajā stāvā ar dušu un vannu virtuvē. Ik pa brīdim ieskrien kaimiņš, lai gan durvis vienmēr slēdzu ciet. Griesti kādus 5 metrus augsti, mēģinot izkarināt dušas aizkaru uz aukliņas pie griestiem, sākotnēji tas smuki tur uzkarinās, bet pēc tam to ievelk ventilācijā. Uz ielas datoriem, kas vairāk līdzinās trušubūriem, ir atrodams Jarāna telefona numurs. Baigi daudz ciparu, tāpēc uz viena datora nevar attēlot. Sākas ar +447 .... uz nākamā ekrāna 668.. Tobrīd likās, ka visus labi atceros, pamodos un-nekā :D

otrdiena, 2013. gada 21. maijs

kroko

Bija jūra atkal.. bet pēc tam tāds pilsētas nomales privātmāju rajoniņš ar dīķi pa vidu. Pāri dīķi šaurs tiltiņš ar slīdošu pārklājumu, tā ka pašam nemaz nav jāiet. Kāpēc līdu dīķī, nezinu, bet divi krokodili mēģināja ievilkt dīķī. Kaut kā atgaiņājos un izrāpos ārā. Tālāk bija mežs, kurā sēnes tik lielas kā taburetes. Un dīvāniņš. Tur saritinājos, jo tik ļoti nāca miegs.. bet modinātājs neļāva ilgāk gulēt.

svētdiena, 2013. gada 19. maijs

piektdiena, 2013. gada 17. maijs

Jokainā ģitāra un dienesta divritenis


Biju ciemos pie draudzenes, kurai mājās bija ne tikai divi velosipēdi - personiskais un dienesta, bet arī ģitāra, kurai sākumā stīgas ir tikai četras, bet kādus pāris centimetrus tālāk ir piestiprinātas vēl divas klāt. Nevarēju saprast, kā tādā veidā savienotas stīgas var normāli skanēt. Un man ļoti gribējās zināt, vai draudzene negrasās pārdot vienu no velosipēdiem un dzīvokli.

Adatu un olu zeme

Vispār baigi drūms un pat šausmīgs sapnis likās, kaut itkā nekā īpaša nebija, bet šā vai tā... aizvakardienas sapnis...
Visa zeme bija kā nosēta ar lielām olām, tādas itkā dinozauru olas vai kaut kādi kokoni, kuriem augšas nošķeltas, visapkārt gļotas un kaut kādas šķiedras. Sūnu paklājs pārklājis zemi, kurā tās olas ieaugušas. Un no sūnām starp olām visur spraucas adatas. Tās maģiski mirdz tumšajā sapņa atmosfērā, bet kaut kur zemapziņā es zinu, ka tās ir narkomānu potes, kas saspraustas sūnās ar adatām uz augšu, lai kāds saduras. Un man jātiek cauri šai visai ellei uz otru pusi. Es eju ar plikām kājām, baidos pieskarties kaut vienai adatai, baidos uzkāpt kādai nepamanītai vai sīkai adatiņai, baidos pienākt tuvāk olām, jo no tām kaut kas šausmīgs vēsmo... Paslīdu, krisdams un streipuļodams gandrīz nokrītu, bet noturos...

pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Please, ms Thief, give me my phone back!


Jūra, kuras krastā vaļņos sastumts sāls. Pilsēta jūras krastā. Sieviete ar lielu rokassomiņu, kura zog tūristu telefonus. Es, kas vienlaicīgi nemaz neesmu es, jo skatos uz šo situāciju it kā no malas,lūdzu, lai atdod manu telefonu, jo tas ir tik vecs, un tāpat to pārdot neizdosies. Tad viņa apžēlojas un sāk no savas somas vilkt ārā visādus telefonus, taču manējā tā arī tur nav. Beigās viņa uzdāvina man pavisam jaunu telefonu, vēl iepakojumā un ar visu lādētāju.

piektdiena, 2013. gada 10. maijs

Ļaunā puķe

Vispā sapnī redzēju puķi, tādu, kā bērni zīmē ar kontūrām. Un cauri kontūrām spīdēja kaut kas zili balts, mirguļoja un vizēja spīdumi kaut kādi. Un tad tā puķe pagriezās pret mani un ar roku-lapu norāva sev no sejas-zieda masku nost un tur bija tāda pati puķe, tikai kā šausmu filmās ar scary face...