Ferma

No vecā dzīvokļa ( ts gan izskatījās plašāks, nekā patiesībā bija) nokāpu pagrabā, kur atradās īsta ferma, kuru nopirku par 3861 latu. Pēc tam vajadzēja izdomāt, ko tad darīt ar visiem tiem strādniekiem un fermas dzīvniekiem, tai skaitā kamieli un zirgu.. Radās spoža ideja, ka ir vajadzīgs labs pārvaldnieks vai pārvaldniece. :D

Pelde un pilnmēness, teātris un nekūstošas kupenas

Tas bija manā ezerā, un bija ļoti gaiša nakts. Uzkāpu uz laipas, un paskatoties uz leju likās, ka esmu riktīgi augstu, bet visas krāsas tādas kā no kausēta metāla - milzīgs, grumbuļains mēness, un ūdens virsma it kā ar plaisiņām, it kā ledus gabali tur būtu apakšā. Lēcu, ūdens ļoti dziļš, bet silts. Otrs sapnis bija par to, kā satiku draudzeni pēc teātra izrādes, viņai mugurā tāda viduslaicīga jokaina kleita, mēs runājamies, staigājam, bet tur kupenas dažāda augstuma, dažas pāri ceļiem, dažas līdz potītēm. Brienam, un tad man pastāsta, ka tas ir mākslīgais sniegs, teātra direktors esot izdomājis, ka ap teātri jābūt kupenām, un tās tagad nekad vairs nenokusīs. Konsistence sniegam tāda kā putuplasta bumbiņām, tikai ne tik birstošs.

Pelikāns

Peļķē stāvēja pelikāns ar pārspīlēti garu kaklu. Un kakls izskatījās kā akām kloķis, ar ko spaini ceļ ārā no akas. Un viņš to kaklu grozīja pa apli un ar galvu un knābi brauca iekšā peļķē šļakstīdams ūdeni uz vienu pusi kā ūdensdzirnavas. Es itkā zināju, ka pelikāns tādā veidā skalo sev knābi no smiltīm un netīrumiem.

Čūska un plastmasas vanna

Zemnieku iela, kas itkā atrodas Ilūkstē, bet otra ielas mala ir savādāka, bija liela bedre. Tajā bedrē, pašā maliņā, tādā kā iedobumā stāvēja metāla armijnieku ķivere. Un iekšā ķiverē ielīdusi čūska. Melna ar sarkanām maliņām un mazām, mazām koši sarkanām acīm. Un man rokās bija melna plastmasas vanna, ne gluži tāda, kurā varētu pats ielīst, bet tomēr liela. Un es to vannu palaidu šļūkt pa ielu pāri bedrei. Kad vanna pāršļūca, no ķiveres virs asfalta izlec tā čūska, no viņas ķermeņa kā dzeloņcūkai izceļās tievas, garas un ļoti asas adatas. Čūska nošņāc un ielien atpakaļ ķieverē. Un es vannu uz otru pusi šļucinu pāri bedrei un kaitinu to čūsku. Tad pienāca ap gadiem 50 (mazliet atgādināja pēc ģīmja kļandermani) vīrietis un man brīdina, ka tā ir pasaulē indīgākā čūska, uz ko es viņam atbildu, ka tā čūska ir no pārtikas plastmasas un pasaulē indīgākā ir kaut kāda kobra vai klabarčūska. Šis saka, ka tagad viss esot mainījies un pašlaik šī ir pasaulē indīgākā čūska, turklāt vienīgā savā sugā. Kamēr mēs ar viņu pārmijam domas garām sāk iet dejotāji, itkā no dziesmu svētkiem. Es nokliedzos, ka lai ir uzmanīgi, jo te ir čūska no pārtikas plastmasas ar kaut kādām piedevām, tāpēc palikusi indīgākā pasaulē. Dejotāji aizspurdz ielas otrā pusē, daži itkā iziet cauri veikalam, kas ir ielas malā, bet viņi visi pēkšņi nevis iet, bet rāpo uz ceļgaliem. Patiesībā neatceros vai no paša sākuma arī gāja vai rāpoja. Savukārt veikala iekštelpās visnotaļ pikanta scēniņa redzama caur tā kā marles sietu, kas ir pret kukaiņiem. Tur kaut kāda sieviete vīrietim taisa/sniedz minetu /jocīgi, iepriekš esmu redzējis orālā seksa ainas sapņos, taču parasti vīrietis sievietei to dara. Šoreiz laikam tā ļoti retā reize, kad otrādi.../. Un dejotāji, kas iet/rāpo cauri veikalam, akurāti to pārīti apiet, lai neiztraucētu viņus savā nodarbē.
Es laikam turpināju ar Lindermani runāt un strīdēties par to čūsku, vienlaicīgi turpinādams slidināt vannu pāri bedrei...