Zābaki un zeķes

Man kaut kas nozaga zābakus ar visām vilnas zeķēm. Bet zeķes bija īpaši man adītas, tāpēc varēja viegli atrast. Itkā... Un pārmeklēju es nenormāli daudziem cilvēkiem kājas, tā arī neatrodot savas zeķes. Bet zābaki tādi, kā man, tādi bija daudziem... pamodos dusmīgs par to, ka nozaga... un ļoti satraukts, jo lielākā bēda bija par tām speciāli man adītajām vilnas zeķēm... :D

Lifts

Dhd dzīvoja otrajā stāvā un es nezkāpēc gāju pie Dhd sapnī, no idea kāpēc... Karoče Dhd stāv pie loga un man rāda, lai es ar liftu nebraucu. A es nevaru sameklēt nekur kāpnes uz otro stāvu... nu i pofig, iekāpu liftā. A lifts tāds bez sienām un griestiem, tikai pa vidu liels neērts rokturis. Un kā uzspiedu lifta pogu, tā viņš mega ātrumā sāka celties uz augšu, caur visai mājai. Es skatos uz leju un redzu kvartālu, kur Dhd dzīvo, pēc brīža jau visu mikrorajonu, Rīgu, Latviju, tad caur mākoņiem jau Eiropas aprises varu saskatīt, kā no kosmosa. Es ieķēries tajā rokturī turos un man rokas no ātruma sāk slīdēt nost un saprotu ka ir pi***ec... Un kad jau bezspēks, tad domāju - nafig, ja miršu, tad izbaudīšu brīvo lidojumu. Atlaidos un lifts momentā apstājās. Bet lejā netieku... pieskāros atkal tam rokturim un lifts mega ātrumā sāka laisties lejā. Es pieķēries pie tā roktura kā karogs plīvoju ar kājām gaisā, domāju atkal - nu pi***ec... miršu nost tulīt... Atlaidos tieši pie otrā stāva, izrāpoju no lifta rāpus knapi dzīvs, viss pārbijies, no bailēm trīcu. A tur Dhd stāv priekšā un man saka - es tak teicu, lai nebrauc ar liftu!

blackout un kodolsprādziens

Pāris naktis iepriekš nosapņoju, ka esmu pamodusies no rīta un neatceros NEKO no iepriekšējā vakara. Briesmīga sajūta. Un galvenā doma - nē, dzert vajag mazāk.

Šonakt savukārt kaut kas no Bredberija motīviem - ar kaut kādiem moderniem aparātiem izdodas projicēt mājas sienās saglabājušos informāciju. Priekšmeti, augi un cilvēki kā 3D filmā tiek projicēti tā, kā izskatījušies sprādziena brīdī. Žēl, ka vajadzēja mosties, un es paspēju izpētīt tikai vienu fragmentu - pa logu redzama zaļa, saulaina pļava, tajā stāv sirms vīrietis baltā kreklā. Paskatoties no cita leņķa ir redzama realitāte - māja pussagruvusi, zeme pelēka un sausa.