Printer jam

Man bija raksts, kas nekādi neielien vienā A4 lapā, tad nu visu laiku es līmēju klāt zem A4 lapas vēl strēmelīti, lai raksts ielīstu. Un tad es aizgāju pie kaut kādas sievietes, kurai bija aizvēsturiski vecs un arhaisks printeris, kurš printē nevis uz A4 lapām, bet uz A4 lapas platuma papīra ruļļa, kā izrādījās ka rullī ir gandrīz puskilometru gara papīra loksne. Tad nu es izprintēju to rakstu pie viņas uz mazliet garākas nekā A4 lapa un baigi priecājos, ka ir sanācis nelīmējot kopā un izskatās skaistāk un nez kāpēc vēl priecājos, ka Irīna uz mani nedusmosies darbā par to... :D
Un tas bija tikai sākums. Tad es izdomāju izprintēt garu rakstu no interneta. Man arī sanāca. Turpināju eksperimentēt ar arvien garākiem rakstiem. Tā tante (neatceros kas viņa bija) mani sāka brīdināt, ka tik garus viņa nekad nav printējusi. Bet tā kā es biju iegājis azartā, tad es tik printēju un neklausījos viņu. Un tad es atradu pdf grāmatu uz 1122 lapām. Es neatceros sapnī, kas tā bija par grāmatu, bet jocīgā kārtā man ir viena pdf grāmata realitātē, kas ir tieši uz 1122 lpp - Adobe Photoshop CS6 Bible. Un tad es palaidu printēt to vienā garā loksnē. Un sākās lielais murgs, papīru visu laiku sāka locīt pa malām, līdzko izlīdzināju vienu malu, tā sāka locīties otra mala, nezinu pa kuru laiku papīra loksnes platums bija jau kādi 2 metri un es skraidīju gar lieliem papīra ruļļiem taisnojot malas. No kaut kurienes tā tante bļāva uz manis, ka es visu salauzīšu un viņa nevarēs strādāt. Biju kaut kādās raktuvēs, jo apkārt staigāja strādnieki ķiverēs un ar kaut kādiem lieliem cirtņiem. Un tad, kad man sanāca papīru iztaisnot beidzot, tad papīra rullis beidzās. Un tante pienāca pie manis un teica, ka es esmu pirmais, kas to tukšā papīra rulli ir iztērējis un man esot tas gods nomainīt viņu uz jaunu. Un atvēra lielas durvis, kur stāvēja nu jau vienkārši ārprātīgi milzīgs rullis, platumā vismaz metri 4-5. Un lai es mokoties viens pats, jo neviens nenāks man palīgā. Nu jā, tad es pamodos no tā murga, jo inčīgs sapnis bija pārvērties nenormālā murgā, kurā visi mani pameta un lika izdarīt nereālas lietas :D

P.S. Starp citu rekur ir Adobe Photoshop CS6 Bible, ja interesē :)

kaimiņš, jauna māja un dzīvokļa iekārtošana

Vakarnakt sapņoju, ka man jāievācas jaunā mājā. Sēdēju pie pirmā stāva logu, kas iziet tieši uz ielu. Bet logs aizkrauts/aplīmēts, un palicis tikai tāds šaurs pleķītis divu A4 lapu izmērā. Sēžu es pie tā loga un pamanu, ka no ārpuses mājā cenšas ielūkoties mans augšstāva kaimiņš. Es paķeru avīzi un aizlieku logam priekšā. Diezgan ilgi noturēju, cieši piespiestu kamēr uzdrošinājos pārliecināties, ka kaimiņš ir aizgājis :D

Šonakt savukārt manā virtuvē draugi bija noskrūvējuši gāzesplīti, un vēl kaut ko aiznesuši. Pie tam ļoti veikli, kamēr es biju otrā istabā. Sākumā nepamanīju, ka virtuve tāda patukša. Beigās izrādījās, ka bija gribējuši man sagādāt pārsteigumu un uzlikt jauno gāzes virsmu. Bet tā netika laicīgi piegādāta.
Vēl šonakt figurēja cena 9,89.. krāsains gerberu pušķis tik maksāja, un arī tāds kā ap 1,5 metru augsts komposta toveris. Kaut kā īsti nevarējām mēs vienoties ar pārdevējiem, tāpēc stiepu es to toveri no vienas tirgotavas uz otru.. kamēr pamodos. :)

Pa logu

Vakarnakt pamodos stāvot pie loga un skatoties ārā. Apsēdos un vēl nesaprotot nelikos gulēt, bet domāju par to, ko es tur skatījos. Nevarēju saprast. Aizskarus pavēris, galvu piespiedis pie loga tā nu es tur stāvēju un skatījos vai nu uz debesīm vai zvaigznēs. Pasēdējis mirklīti sapratu, ka tas kaut kāda sapņa iespaidā varbūt bijis. Līdu zem segas un gulēju tālāk. Varbūt citplanētieši mani sauca? :D

Telekinēze

Tas nebija gluži sapnis, bet miega iespaidā negaidīta darbība :D No rīta zvanīja modinātājs un es balsī esot teicis: "STOP!" Modinātājs, protams, turpināja zvanīt, no kā jāsecina, ka man ne nomoda, ne miega stāvoklī telekinētiskās spējas tomēr nepiemīt... Žēl! :D

Koncerti un stils

Sapņoju intensīvi un daudz, un tad atkal modinātājs to visu izkaisīja..
Bet pāris spilgti momenti:
Bija koncerts, kā beigās izrādījās - dziedāja Zemfira, bet es un vēl daži mani draugi bijām ārpus koncertzāles, aiz tādas kā stikla sienas/bortiņa kā hokejā. Un viņa pienāca pie stikla un dziedāja kaut ko ārkārtīgi skaistu (bāc, nu kāpēc es nekad neatceros tās foršās melodijas no sapņiem?) tieši mums.

Otrs fragments - ir atkal kkāds tusiņš, tur ir Ainārs un kaut kādi viņa koriši, it kā diskotēka, bet pārsvarā cilvēki guļ uz dīvāniem, un baigi stilīgi skaitās apenes vilkt uz galvas. Un es to modi nu nekādi nevaru saprast, bet dažas meitenes tik ļoti grib "ierakstīties" kopējā atmosfērā, ka sāk vilkt nost savējās (jo līdzi nav paķērušās rezerves apenes likšanai galvā). Es savukārt cenšos viņas atrunāt.
Murdzīgi, bet pēc "Ansīša un Grietiņas" jāsaka paldies, ka šausmene nerādījās sapnī :D

Draudi izrēķināties jeb gaidāmie tiesas darbi

Tā kā mana darba vieta X piedalās iepirkumā Y, kurā kā pretendenti pieteicās vairāki uzņēmumi un es esmu viens no iepirkumu komisijas locekļiem ar balsstiesībām, tad gribot negribot viss šis process mani sapnī "noķēra". Tā kā pretendents Z tika izslēgts, kaut faktiski skaitījās uzvarētājs, tad par uzvarētāju pasludināja citu uzņēmumu. Un sekojošā darbība sapnī notikās pēc šī visa...

Mēs visi, kas ietilpst iepirkumu komisijas sastāvā, bijām vienā kabinetā, kur ieradās šis Z uzņēmuma pārstāvis un teica, ka viņa uzņēmumam pret komisijas lēmumu nav nekādu iebildumu, jo tiešām esot dempingojuši cenas utt... Taču tā kā lēmumu pieņēma komisijas locekļi katrs individuāli, tad viņš tiesā sūdzēšot katru iepirkumu komisijas locekli atsevišķi un panākšot bargus sodus. Vēl precīzāk viņa vārdi bija "Es Jūs katru atsevišķi sūdzēšu tiesā un Jums būs pizdjec. Ja ne caur tiesu, tad dabūšu Jūs rokā citām metodēm!"

Ko tur daudz liegties - pamodos ar tādu realitātes sajūtu, ka guļot vien domāju - kā es tā varēju ieberzties, man tagad būs augstākminētais pizdjec un viss pagalam, cietums deguna priekšā ir labākais, kas sekos...

Viena diena Beirūtā

Pamodos un gāju uz autobusu, lai braukt uz darbu, bet skatos, pienāk vilciens. Es neko daudz nedomājot ielecu vilcienā, jo ar vilcienu būs ātrāk. Iekārtojos vilcienā un tā kā jābrauc tālu (???), izģērbos un gāju gulēt. Pamodos un pa logu vēroju, kā braucu gar Daugavpils karjeru, kas izskatījās tieši tā, kā Teiču rezervāta purvi. Tad skatos, ka vilciens pabrauc garām manai pieturai. Es uztraucies aizskrienu pie vilciena vadītāja, kurš stūrē vilcienu ar lielu stūri kā fūrai, un prasu viņam, kur būs nākamā pietura? Viņš man atbildēja, ka tepat aiz robežas pārs kilometri iekšā Lietuvā. Nu ok, nolemju, ka atnākšu kājām atpakaļ, jo nav tālu jāiet. Tad vilciens apstājas un pasaka, ka tālāk nebrauks, jo itkā esam galapunktā, vismaz tā nolēma vilciena vadītājs un pateica, ka ātri jākāpj laukā no vilciena. Es aizskrienu apakšbiksēs pie savas sēdvietas un saprotu, ka nav laika apģērbties, tāpēc paķeru visas savas drēbes, zeķes un kurpes un skrienu laukā no vilciena. Ejot uz vietu, kur saģērbties es redzu, kā vilciens tiek noparkots kaut kur maliņā. Aizeju pie balta mūra, kur ir daudz puķu pārdevējas. Es tur ģērbjos, kamēr man tiek veltīti ieinteresēti skatieni no puķu pārdevēju sieviešu puses. Sāku ar viņām runāt un izrādās, ka es esmu Beirūtā nevis Lietuvā. Kaut gan man likās, ka Beirūta ir Lietuvā. Prasu kā var tikt mājās, bet viņas man atbild, ka vilciens ies tikai rīt. Un kā izrādās nav tik daudz palicis gaidīt, jo jau ir nakts. Kādā brīdī es mēģināju paziņot darbā, ka esmu Beirūtā un nevaru paziņot, kur es esmu, jo man nav viesabonēšanas mobilajam un zonas no Latvijas arī nav. Vispār es mēģināju paziņot par to, ka nevaru pat paziņot :D Tad puķu pārdevēja sāk krāmēt lielus baltus spaiņus kaudzē un nes pie lielas katedrāles, tiem itkā pa nakti tur ir jāstāv. Kad salika, viņa man saka, ka ja jau es esot te iesprūdis, tad man ir jāizbauda nakts Beirūtā, jo kāreiz šobrīd ir karnevālu sezona. Tad viņa pasaka, ka karnevāli jau te notiek katru nakti, bet man ir paveicies, jo arī tieši šonakt ir karnevāls (vispār tāds riņķa dancis ar vārdiem). Tad nu mēs staigājam pa ielām izbaudam karnevālu (no tā es gan neko neatceros, tikai faktu, ka tur biju). No rīta es atjēdzos, ka laikam jāskrien uz vilcienu, lai brauktu atpakaļ uz mājām, bet vilciens jau brauc prom un es skrienu viņam pakaļ... (laikam nokavēju)

Vēl man teica, ka es šonakt esmu gardi smējies :)

Un vēl nedaudz atceros, ka es runāju kaut kādā svešvalodā skaļi pa sapņiem, bet pamodies vairs nevaru atcerēties, kādā valodā. Iespējams pat ka tādā, ko nezinu :D

P.S. Beirūta ir Libānā :D

ziemeļblāzma un pase

no sapņa atceros sekojošus fragmentus:

Ilga Smilga un es bijām pēdējās rindā pēc biļetēm uz lidmašīnu. Es jau ar biļeti rokā gāju uz izeju, bet tad izrādījās, ka viņai pasē nav bildes. Un tad sākās - kā vispār var būt pase bez bildes, ka nevar tādu cilvēku nekur laist, ka biļeti nepārdos.. Ilga saka, ka viņai bilde neesot patikusi, un vispār, kāpēc visur jārēgojas ir bildei.

Vēl mēs gājām no koncerta varā, piecas vai sešas meitenes, un tad kaut kā dažas aizgāja ātrāk pa priekšu. Ziema, neapgaismots ceļš, un pa labi parādās ziemeļblāzma. Zaļa, sarkana, purpurkrāsas. Un te nu man iestājās panika, jo ļoti gribējās piezvanīt Mairai, lai viņas arī paskatās pa labi, jo tur ir ziemeļblāzma!!! Bet piezvanīt nesanāk, Mairas vietā nez kāpēc Maijas numurs, un katalogā neko nevar saprast, un jaunajam telefonam atlīmējas stikliņš.. Bet kamēr es ar to telefonu, es neredzu ziemeļblāzmu. Vē...

Modinātājs un ļauno garu izdzīšana

Bija kaut kāds svinīgs pasākums, kur cilvēki bija ģērbušies violetās drēbēs un gāja uz kkādu tusiņu, kur man formāli būtu vajadzējis piedalīties. Bet es skatos, ka draudzene jau taisās iet prom un jau ir pie krustojuma. Es prasu, vai uz tusiņu neies. Viņa saka - nē, es taču priekš viņiem neeksistēju. Es tā padomāju - nu jā, kas tad es viņiem esmu - tikai bērna bioloģiskā māte. Saucu draudzenei: "Pagaidi, es iešu ar tevi!".

Gāju, gāju (bet jau viena pati), un pie reizes skatījos kartē kaut kādā interaktīvā monitorā, kas parādīja, ka pa ceļam no Ludzas uz Rēzekni ir ieleja, kur saglabājušās drupas no Romas impērijas laikiem. Drusku tālāk bija baznīca, sienas un griesti it kā veseli, bet iekšā nav ne grīdas, ne solu, tikai zeme. Tur bija divi man pazīstami vīrieši. Zināju, ka vecākais ir augstāka statusa, bet otrs ir viņa māceklis. Vecākais jau izgājis pa durvīm, jaunākais pagriežas atpakaļ uz manu pusi un saka - ir atnācis.. (un nosauca vārdu, kuru pamodusies vairs nevaru atcerēties, tāpēc nosauksim viņu par Slikto). Es pagriežos, un man aiz muguras stāv vīrietis uzvalkā, gaiši mati, acis it kā nogrimētas ar sarkanīgiem lokiem ap tām, un es zinu, ka tas ir ļaunais gars, un, tā kā vecākais vīrietis ir jau aizgājis, bet jaunākais neprot, man ir jāizdzen Sliktais. Tad nu es viņam saku:"Kristus vārdā es tev pavēlu, Sliktais, ej prom." Aizmiedzu acis un, lai būtu droši, ka šis pazūd, vēl nokliedzos: "Prom!"

Vēl es sapnī gribēju rakstīt atlūgumu.  Pamatojums laikam bija tāds, ka darbs nesniedz gandarījumu, bet es kādam jautāju - rakstīt vai nē, un man deva padomu, ka varbūt nevajagot pārsteigties, jo uz kurieni tad es iešu.

Tad es iedomājos, ka neesmu uzlikusi modinātāju, paņemu telefonu, pārbaudu - viss kārtība, guļu tālāk.


Pēc kāda laika zvana telefons (realitātē), es pamostos, un pulkstenis rāda 9!!!!!
Autobuss 9:08 nokavēts. Uzvāru kafiju, stiepju uz gultu, bet šī karsta, daļa izšļakstās pie gultas.. labi, ka ne gultā.Kamēr es vienu darba jautājumu internetā kārtoju un dzeru kafiju, tikmēr jau pusstunda pagājusi un es redzu,ka tūlīt nokavēšu nākamo busu. Sāku skraidīt pa dzīvokli, vilkt kaut ko mugurā, vienā brīdī attopos, ka bikses un zābaki jau kājās, bet augšējā daļā toties tikai krūšturis. Bet galu galā tomēr apģērbos un paspēju pieturā nokļūt laicīgi.