Makaroni ceļmalā

Gājām pa lauku ceļu es un vēl kaut kādi daži cilvēki, bet neatceros, kas tie bija. Un ceļa malā pie krustojuma stāvēja tāda kā bāra lete ar bļodiņām, iekšā spagetti ar mērci. Dakšas nebija, bet tie ķīniešu kociņi. Mēs jau sēžam un ēdam, kad garām brauc rallija mašīnas, saceļ milzīgus putekļu mākoņus, bet mums ir svaigs kondicionēts gaiss, jo priekšā itkā stikla siena nez no kurienes. Mēs sēžam kā stikla kubā pasargāti no putekļiem un lidojošiem akmeņiem...

Pēc Stīvena Kinga

Izlasīju Mirdzumu un nosapņoju, kā peldos kaut kādos kalnu ūdenskritumos un pēc tam peldu pa upi uz liela asfalta gabala. Un man bija loģisks fizikāls pamatojums, kāpēc asfalta gabals var peldēt.

Kāds sakars ar Kingu? A nekāda!