trešdiena, 2015. gada 15. jūlijs

Baložu skaņas

Beidzot viens smieklīgs sapnis, no kura pamodos "runādams" un tad smējos balsī :)

Letona taisīja tādas baložu skaņas "urrr urrrr" un es mēģināju atdarināt. Man nekādi nesanāca, lai arī kā centos. Un pamodos runādams skaņas "urrr urrrr", pēc tam arī smējos, ka īstenībā to darīju. Bet sapnis laikam tāpēc, ka man balkona durvis atvērtas un uz balkona malas sēdēja vairāki baloži un urrāja :D

pirmdiena, 2015. gada 13. jūlijs

Sliedes

Es gāju gar dzelzceļa sliedēm un visas sliedes man tuvumā sāka liekties un atrauties no zemes, celties augšā. Tāds sirreāls skats, skrūves izlido un nokrīt, pāļi atraujas ar zemes gabaliem un nokrīt atpakaļ, bet sliedes ceļās uz augšu un "krīt" otrādi uz debesīm... Un es pa vidu eju un pētu, kā viņas lokās, kā no gumijas būtu taisītas, salokās, saņurcās un izvijas...

ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs

AC/DC

Biju AC/DC koncertā, kur bija tūkstošiem cilvēku. Liela skatuve klajā laukā ar dažiem kokiem, kas bija cilvēku pārpildīti, lai redzētu. Apkārt šāvās salūti un kaut kādi uguns stabi no skatuves. Iespaidīgs un ļoti grandiozs šovs. Es biju uzrāpies vienā no kokiem arī un lēkāju līdzi tā, itkā stāvētu uz platformas kaut kādas. Dziesmu konkrētu neatceros, kad pamanīju kaut ko aizdomīgu pie skatuves, tur bija kaut kādi spridzinātāji, kas taisījās uzspridzināt bumbu. Sapratu ka varu izglābt vismaz daļu cilvēku, ja sākšu dalīt kvadrātus, bet līdz skatuvei bija tālu un vienīgie kvadrāti bija kaut kādām plāksnēm uz skatuves. Un es lecu lejā no koka, nolauzu pāris zarus krītot, bet cilvēki mani paķēra uz rokām un kā filmās uz rokām šūpojot aizvilka uz otru pusi, prom no skatuves. Tad es lauzos cauri pūlim un beidzot ar mokām tiku pie skatuves, kur tajā brīdī sprāga bumba. Es paspēju pamanīt plāksni un sāku dalīt. No tāluma sadalīju divās daļās, tad atkal mazāk, mazāk un mazāk, turpināju skatīties uz plāksni un dalīt un lauzties cauri cilvēkiem, kas man vēl priekšā bija. Teicu, lai visi mūk, bet es vienīgais kustējos ātri, pārējie cilvēki kā pamiruši, tāpat kā sprādziens, kas bija itkā apstājies laikā. Tad es dalīju lēnāk, lai cilvēki spēj pamanīt sprādzienu, liesmas un šķembas, kas lidoja uz viņiem. Pieskrēju pie pašas skatuves tajā brīdī, kad jau nevarēju saskatīt ko dalīt un tuvumā turpināju plāksni dalīt mazākās daļās, lai paspētu izglābt. Bet jo ātrāki palika cilvēki, jo ātrāk sprāga bumba. Un es sēdēju uz skatuves, skraidīju no vienas plāksnes pie otras, lai tikai apturētu laiku un, diemžēl, neizbēgamo notikumu, jo zināju, ka nevarēšu dalīt bezgalīgi. Plāksnes beigsies, man nebūs ko dalīt un sprādziens pārņems visu skatuvi un cilvēku pūli...

P.S. Man modinātājs ir dziesmas no AC/DC albuma. Kura dziesma konkrēti skanēja, kad pamodos, es neatceros. Bet sapnis bija tieši modinātāja laikā...

svētdiena, 2015. gada 5. jūlijs

Fragmenti no šīs nedēļas sapņiem

Šķūnī bija zirgs, piesiets pagarā saitē, diezgan agresīva veca ķēve, koda un dzina mani ārā no šķūņa.

Varēja būt Norvēģija, ļoti interesanta baznīca, kur iekšā speciāli tika uzturēta ziemīga temperatūra, tāds mega ledusskapis.

Augšējā stāva kaimiņiene pa ugusdzēsēju trepēm kāpa pie manis uz balkona, jo viņai bija kaut kādas nesaskaņas ar vīru. Mēs sadraudzējāmies un pēc tam kaut kur devāmies kopā.

Prāta vētras koncertā kaut kādā mazā lauku kultūras namā man bija biļete vienā no pēdējām rindām. Pa ceļam uz koncertu vēl uzzināju, ka balkonā vispār esot bijušas biļetes par brīvu. Bet zāle nebija pilna, tā nu es rezultātā paņēmu savu plastmasas krēslu un gāju sēdēt trešaja rindā blakus Ilonai.

Kaupers sākumā nemaz nedziedāja, bet aicināja kādu no zāles izspēlēt nelielu "skeču", es, protams, uzreiz pieteicos un mums bija greizsirdīga pāra dialogs, kuru diemžēl neatceros...