ūdens

Vairāk par visu man sapnī patīk lidot un peldēt. Šonakt peldēju pa tādu dīvainu ezeru, viena puse tam bija sekla, bet otra - ārkārtīgi dziļa, un ūdens tik dzidrs, ka peldot likās, ka tas ir lidojums. Ūdens bija sajūtams, bet nebija saredzams, tāpēc, no vienas puses, peldēt bija ārkārtīgi aizraujoši, bet o otras - gandrīz iestājās panika un bailes nokrist :)

JRT

Kaut kādā veidā biju nokļuvusi vienā kompānijā ar priekšniecību, tas bija pasākums Rīgā, teātrī vai operā. Protams, ka es nebiju aicināta uz šāda mēroga baļļuku, tāpēc kaut kur pa aizkulisēm ietusēju kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem.

Man mazliet auksti, ieritinos gultā un runājamies ar Znotiņu, Daudziņu un vēl dažiem. Es viņiem stāstu, kādas izrādes esmu redzējusi, viņi tik ieinteresēti un uzmanīgi klausās... Un man tāds prieciņš, ka man patiesībā ir daudz foršāk nekā priekšniecībai viņu baļļukā :)

Tās fakin mušiņas...

Viņas lasījās lielos baros, tādos kā kunkuļos. Es viņas mēģināju izsist, dzenāju, bet bezjēdzīgi. Aizgāju gulēt un naktī, kamēr esmu aizmidzis, viņas veseliem bariem man līda uz sejas un mēģināja mani smacēt, tikt mutē iekšā, degunā, noklāja visu seju biezā slānī... Tas bija kaut kas ārprātīgi šausmīgs...

Torņa aizstāvēšana

Beidzot atkal sapnis, ko atceros...
Mēs bijām grupa cilvēku, kas aizstāvēja kaut kādu fortu no uzbrukuma. Bija galvenais cilvēks, kas visus izrīkoja un komandēja un pārējie "darītāji"... Vajadzēja likt akmeņus katapultās un šaut, mūrēt fortam izsistos caurumus ciet. Tā kā darbs bija grūts, tad viss tika organizēts grupās. Taču pēkšņi skatos, ka esmu palicis viens kopā ar komandieri. Komandieris bija sieviete, viņa man prasa, kur palikuši pārējie. Nezinu... Skrienu sameklēt, bet viņa bļauj, lai es šauju, es lieku iekšā katapultā akmeņus, bet man nav spēka ievelt lielus, tāpēc lieku vairākus mazus iekšā, kad izšauju, jau jāmūrē ciet forta sienā izšautais caurums. Es sāku mūrēt un pa brītiņam pieskrienu pie katapultas ielādēt akmeņus. Man vienlaicīgi jāpaspēj vēl atrast mūsu komanda, kas ir pazudusi. Kā izrādās viņi nogura un aizgāja uz kaut kādu tavernu dzert alu un atpūsties. Es ieskrienu iekšā tavernā, bet viņi visi jau ir labā žvingulī. Skrienu atpakaļ. Lādēju. Mūrēju. Šauju. Lādēju. Mūrēju. Šauju. Komandieris kliedz uz mani, lamājas. Es esmu noguris, bet turpinu automātiski visu pēc kārtas darīt...