...

Pats atceros tikai stikla kalnus, kas izveidojušies bija no izbirušajiem stikliem, bet anyway, runāt pa miegam reizēm ir noderīgi... Vismaz ir kas pastāsta, ko esmu sapņojis. Un tātad - "tu uzzināji, ka mans ārējais tēls nav īsts. Jo kaut kur uzgāji anketu, kurā bija jāatzīmē, vai ārējais izskats ir īsts vai nē un manā anketā bija atzīmēts "nē". Es pa to laiku, iespējams ar kursa biedriem, biju ekskursijā kaut kur muzejā. Tu centies noskaidrot kāds ir mans reālais izskats, bet visi mani dokumenti bija pazuduši un tad tev piezvanīja un kaut ko pateica, tu atbrauci uz muzeju, bet tur! -> visi logu stikli bija izbiruši un es biju pazudusi"

Kaut kāda mistiska spēle pēc DnD pēcpusdienas...

Tā nu vakardienas pēcpusdiena tika pavadīta spēlējot DnD sesiju, izcīnījām uzvaru, bet zaudējām divus savus karotājus (paladin un  warlock) un trešais karotājs (fighter) palika knapi dzīvs. Tomēr uzveicām ļaunumu, atbrīvojām nolaupīto arheologu un laimīgi aizstiepām savus mirušos grupas biedrus uz pilsētas templi atdzīvināšanai. Tā kā biju visdzīvākais un arī no grupas esmu visveiklākais un zaglīgākais, tad pārmeklēju bandītu līķus un pie viena no viņiem atradu kaklarotu, par ko neviens no mūsu grupas nezin. Arheologs man kaklarotu uzdāvināja atlīdzībā par dzīvības glābšanu. Izrādījās ļoti vērtīga un ar maģiskajām īpašībām apveltīta kaklarota. Un vēl uz nakti 2+h gara kosmiskās fantastikas žanra filma. Tas viss laikam deva man iedvesmu sapņot uz vella paraušanu. Visu nakti spēlēju kaut kādu spēli, kas gan nebija DnD. Modos no tā, ka jācīnās, jātaisa lamatas un pašam jāizvairās no lamatām. Un es biju viens pret visiem tiem mošķiem. Kaut gan nevienu mošķi neredzēju, bet anyway, bija jautra naksniņa, ar aktīvu mošanos, sapņošanu no kuras īsti tā konkrētas lietas pat neatceros. Un btw nevarēju sagaidīt rītu, kad varētu celties...

P.S. Protams no rīta nevarēju pamosties, jo filma līdz ~2 naktī + nakts aktīvā sapņošana un mošanās deva savu... :D

Pasakas

Fragments no ļoti skaista sapņa. Izejot no pils, paveras skats uz apkārt esošajiem kalniem, Dažās nogāzēs vēl sniegs un ledus, pa vienu no tām vizinās pūķa lieluma atdzīvojusies statuja - lapsa vai suns. Arhitektūra kā Disneja multenēs, tornīši, arkas, visur ūdenskritumi, puķes. Man rokā senlaicīga izskata pudele ar metāla vāciņu, kas izskatās kā mežģīnes. Iekšā ir eļļa, bet šim traukam ir kāds noslēpums, kuru neviens nedrīkst uzzināt. Un pēc iespējas slepenāk to jānogādā kaut kur, kur to vai nu noslēps, vai iznīcinās..