Paraplāns

Nez kāpēc atrados Eglainē jau skrienošs un lēkājošs ar paraplānu pa Rīgas šaurajām ieliņām (jā Rīgas :D) uz Šederes pusi, tur bija kaut kāds saiets vai festivāls. Es ne īsti lidoju, ne īsti skrēju - ķitēju skrienot. Vēlāk tikai atcerējos, ka nepareizi mēģinu ķitēt, jo biju aizmirsis par striķi, kas kontrolē spārna sasvērumu malās, laikam sapnī pieļāvu, ka tā bija mana kļūda. Bet kad atcerējos, jau bija par vēlu, jo pārāk šaurs bija un visādi gaisa tiltiņi man augšā atradās. Tā nu es tāds lēkājošs satiku kaut kādu sievieti, kas bija ieinteresēta, ko es daru. Es lēkājot viņai kaut ko stāstīju, kad mani no aizmugures pagrāba cilvēks-gopņiks. "Otdai aipod", viņš man teica. Es noģērbu mugursomu un atdevu viņam. A man austiņas palika ausīs, šis paskatījās un atņēma man somu ar fotoaparātu. Es pagrozījos ar paraplānu viņa priekšā un uzlidoju pēkšņi gaisā, lai varu izsekot, kur viņš muks projām un teicu sievietei, lai zvana policijai, ka es viņam sekoju. :D

Virtuves notikumi

Visi klātesošie kaut ko rosījās pa virtuvi. Tur bijām 6 cilvēki - es, Ilga, mamma ar tēti, Nataļja (no darba) un Ainārs/Baiba (nez kāpēc Ainārs ar Baibu bija viens cilvēks). Mamma pie gāzes plīts kaut ko darīja, tētis pie izlietnes mazgāja kartupeļus, Ilga mizoja mandarīnus, Ainārs/Baiba ķiplokus stādīja (jā, groziņā :D), es taisīju pie malkas plīts mērci. Nataļja bija stāvoklī un neko nedarīja. Bet tad itkā visi ir pa pāriem, bet viņai nesot pāra un viņa sāka ar mani koķetēt, vēlāk jau arvien uzstājīgāk uzmākties. Teica, ka lai nāku ar viņu, jo man patikšot. Es teicu, ka es esmu ar Ilgu, bet viņa neklausījās. Sāka atrunāties, ka sievietei stāvoklī nedrīkst atteikt, ka viņai emocionālais stress utt... es visādi mēģināju no viņas tikt vaļā, bet nevarēju. Un visu laiku maisīju to mērci, jo tā piedega. Tad tētis ar mammu aizgāja ļauties gultas priekiem, Ainārs/Baiba arī. Palikām mēs trijatā un ienāca Naglis (darba aizsardzības speciālists darbā) un pateica Ilgai, lai viņa aiznes mandarīnus uz garāžu, jo te esot pārāk silts. Un iedeva man modinātāju, kuram bija jāzvana un jāpamodina mani. Un tā es stāvēju pie plīts maisot mērci, mēģinot pretoties Nataļjai un gaidot, kad tas sasodītais modinātājs nozvanīs. Viņš nozvanīja. Un tiešām pamodināja mani no sapņa! :D

Attiecību sapņi no pagājušās nedēļas

Biju kaut kādā citā dzīvoklī, bet uz dīvāna kopā ar mani viens pazīstams vīrietis... Kaut ko runā par to, ka ir jāprecās un jāsāk domāt par bērniem. Es saku - izbeidz, tu taču nemaz mani negribi. Šis paliek dusmīgs un sāk kliegt: kā - negribu? Paskaties! Un pogā bikses vaļā. Es pilnīgā panikā... pastiepjos, no palodzes paņemu puķupodu un saku, ka jāaplaista šī puķe, aizmūku uz vannasistabu un iekrampējos. :D

Citā naktī cits vīrietis mani nesa uz kojām - pa 7. autobusa maršrutu un es pa ceļam glāstīju viņam muguru, jo viņam bija tik forši muskuļi... bet trakākais, ka viņš gāja uz kojām pie manas istabas biedrenes. Atnesa mani, nolika zemē un atā. Pēc tam gan izrādījās, ka istabas biedrene nav romantiski noskaņota un randiņš neizdevās.. bet kas bija tālāk, vairs neatceros, vai nosapņoju.

Dilemma

Vienvārdsakot Pankjāns bija nogalinājis kaut kādu cilvēku un lūdza manu palīdzību viņa līķi noslēpt. Kad es domāju, kur varētu noslēpt, tas vairs nebija Pankjāns, bet mans brālēns, kas nogalināja to cilvēku. Un brālēns teica, ka jāslēpj ātri, jo policija meklē vainīgos. Tad pie manis atnāca kaut kas vai nu no policijas, vai no FIB, vai vēl kaut kādi - vienvārdsakot krutie izmeklētāji. Un viņi teica, ka zin, kas nogalinājis to cilvēku, bet nav neviena pierādījuma. Un teica, lai es nododu savu brālēnu, jo pretējā gadījumā viņi mani apsūdzēs un šā vai tā ieliks cietumā un es tur nomiršu. Tad nu es brālēnam to izstāstīju, bet viņš teica, ka ja es nepalīdzēšu līķi noslīcināt purvā, tad viņš pats mani nogalinās. Un ja pateikšu kādam vai nodošu viņu, tad arī nogalinās. Tad es sapratu, ka pat ja nodošu viņu un izdzīvošu, tad mani nogalinās mani radi, jo es būšu nodevis savu rada gabalu. Un bija baigā dilemma - rīkoties taisnīgi vai nē. Un vēl - kas šajā situācijā ir taisnīgi? Un piedevām visam - es tik un tā nomiršu vai tikšu nogalināts!

Jūra, Amerika un " varbūt, ka ņemsi pie sevis savu bērnu? "

Biju , šķiet, kaut kurā no amerikas kontinentu austrumu krastiem. Brīnišķīgs ūdens, skaisti dabas skati.

Satiku vienu no saviem bijušajiem draugiem, biju ļoti priecīga dzirdēt, ka viņš ir iepazinies ar meiteni, ar kuru taisās dzīvot kopā. Bet tad atnāca viņa mamma un pajautāja, vai tad es savu dēlu tagad nevarētu ņemt pie sevis un audzināt pati. Jo tagad tās jaunās attiecības, un tā... Es teicu, jā, protams, esmu jau pēc viņa sailgojusies. Bet pati tikmēr cenšos atcerēties, kā tad manu dēlu vispār sauc.

Vēl, kamēr mazgājos dušā, tur centās ielauzties kāds nepazīstams vīrietis. Centos aizbultēt durvis, bet krampītis bija salūzis, pēc tam pamanīju, ka tur ir tāda liela skava, un piekaramā atslēga. To aizslēdzu, bet galu galā izrādījās, ka no otras puses duškabīnes vienu no otras atdala tikai aizkariņi :D